Dzīves komforts

Veselīga vide

Svaigs gaiss uzlabo dzīves kvalitāti!

Cilvēks diennaktī parasti patērē vienu kilogramu ēdiena un divus litrus ūdens – taču tas patērē vismaz 15 000 litrus gaisa, no kura līdz pat 90% var sastādīt iekštelpu gaiss. Lai gaiss būtu elpošanai tīrs, tam ir jāapmainās pret svaigu ārējo gaisu vismaz reizi divu stundu laikā.

Viena no pietiekošas ventilācijas pazīmēm guļamistabā ir svaigs gaiss visas nakts garumā. Citas pazīmes ir, piemēram, vannas istabu un ja saunas ātra izžūšana pēc to lietošanas, kā arī svaigs gaiss WC. Logiem un citām ārējo sienu konstrukcijām apkures periodā ir jābūt sausām.

Tīrs iekštelpu gaiss ir svarīgs arī tādēļ, lai izvairītos no elpceļu slimībām. Īpaši svarīga iekšējā gaisa kvalitāte ir tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija vai pārāk liels jutīgums.

Mazām un dzīvokļu ēkām jau tagad tirgū ir pieejamas dažādas iekārtas, kas ir piemērotas ventilācijas iekārtām ēkās, kurām ir mazs enerģijas patēriņš.

Celtniecības materiāli ļoti ietekmē arī iekštelpu gaisa kvalitāti. Ģipša plāksnes šajā ziņā ir labs un vienkāršs risinājums, jo to lietošanas laiks ir ilgs un tās ir piemērotas arī no iekštelpu gaisa kvalitātes viedokļa. Tajās nav gāzes savienojumu (piemēram, formaldehīda). M1 klasifikāciju, kuru Somijas celtniecības informācijas fonds izsniedz par celtniecības materiālu vislabāko piesārņojuma klasi, kā pirmie ir ieguvuši Gyproc. M1 klases ir piešķirta arī Isover produktiem.

Mājīgums

Savas dzīves laikā mēs visi savas neizmērāmi lielu laiku pavadām telpās. Ir svarīgi, lai dažādas telpas būtu izbūvētas atbilstoši to lietošanas mērķim, un lai tās darbotos kā viens veselums.

Ir telpas, kuras mēs neaizmirsīsim. Parasti tās ir tās telpas, kurās jūtamies vislabāk. Mājīgums bieži vien rodas diezgan vienkāršu, taču pēc savas iedarbības būtisku lietu dēļ, piemēram, kaut vai pateicoties piemērotai fona mūzikai.

Plānojot telpas, mēs vēlamies ņemt vērā visus aspektus, un radīt tādas telpas, kas būtu gan funkcionālas, gan arī mājīgas. Tas ir iespējams – arī jums.

Laba akustika padara telpas mājīgākas

Laba akustika uzlabo dzīvojamo telpu mājīgumu un funkcionalitāti. Telpu vispārējais skaņas līmenis samazinās un skaņas kustība no vienas telpas uz otru kļūst būtiski mazāka. Ar pārdomātas mājas akustikas palīdzību var lieliski izmantot arī mūsdienu skaņas pastiprināšanas un mājas kinoteātra iekārtu priekšrocības.

Šajās lappusēs atradīsiet dažas vispārējas instrukcijas mājas telpu akustikas izmaiņai. Ja tā ir sarežģītāka auditorija vai mājas kinoteātris, tad iesakām projektā iesaistīt arī akustikas projektētāju.

Dzīvojamajās telpās par sliktu akustiku liecina telpu skanīgums un trokšņainība.

Telpa, kas ir iekārtota ar mīkstiem materiāliem parasti, ir ausij tīkama. Īpaši akustiski pasākumi šādā gadījumā nav jāveic. Ja telpā ir daudz akmens, koka un stikla virsmu, tad vispārējais skaņas līmenis palielinās, un telpa šķiet esam trokšņaina. Skanīgumu var samazināt, ja uz telpas iekšējiem griestiem tiek uzklātas Ecophon plāksnes no minerālvilnas vai Gyptone ģipškartona plāksnes.

Augstās telpās apjoms palielinās, tādēļ mēbeles un interjera materiāli skaņu neslāpē pietiekošā daudzumā, un šķiet, ka telpā atbalsojas. Turklāt skaņa ļoti labi pārvietojas starp apakšējo un augšējo stāvu, jo tās kustības ceļos nav slāpējošu virsmu. Tas viss pastiprinās vēl jo vairāk, ja griestu iekšējā virsma ir slīpa.

Trieciensakaņas izolācija

Nepatīkamie trokšņi un soļu skaņas, kas izplatās pa gaisu. Iedzīvotāju vidū veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka Eiropas valstīs skaņas izolācijai noteiktās minimālas prasības parasti nav pietiekamas. Par kaimiņu radīto troksni parasti sūdzas tieši daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji. Taču no otras puses viņi sūdzas arī par to, ka pašiem ir jāierobežo sava uzvedība, lai netraucētu savu kaimiņu mieru. Balstoties uz šādu pieredzi, mēs esam sastādījuši ieteikumus un standartnormas, kas nodrošina akustisku ērtību arī pie nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem. Lai nodrošinātu klusumu, tiek noteikta atšķirība starp skaņu, kas izplatās pa gaisu un konstrukcijām, un soļu skaņu. To skaņu slāpēšana, kas izplatās pa gaisu, ir atkarīga no sienām un ar to saistītajām konstrukcijām, piemēram grīdām un durvīm. Soļu trokšņa līmeni nosaka grīdas un trepes. Īsāk sakot, ja vēlaties labu akustiku, tad jau no paša sākuma izvēlieties Multi-Comfort. Vienmēr noderīga izvēle, kas ātri atmaksājas, būvējot jaunas ēkas; vecu ēku gadījumā – dārgāka izvēle

Ja projekts ir veikts pareizi un atbilstoši profesionālajam standartam EN12354 (ir spēkā lielākajā daļā Eiropas valstu, Igaunijā šis standarts ir EVS-EN12354), tad jaunā ēkā patīkamu skaņas izolācijas līmeni var sasniegt ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem. Budžetam, salīdzinot ar parastu „trokšņaināku“ risinājumu, ir jāpievieno tikai 2–3 procenti. Daudzos gadījumos pasīvās ēkas standartiem atbilstoša siltumizolācija vienlaikus sniedz arī nepieciešamo skaņas izolācijas līmeni. Šādos gadījumos gan pie jaunām celtnēm, gan arī pie vecākām celtnēm papildus izdevumi ir gandrīz neesoši. Uzlabojas dzīves kvalitāte, paaugstinās ēkas vērtība. Ja ēka tiek iznomāta vai pārdota, tad par to var saņemt lielāku naudu tad, ja ēkai ir kārtīga skaņas izolācija. Kā novērtēšanas pamatu var izmantot akustiskās ērtības klasifikāciju.

Lai iekštelpu gaisā nebūtu caurvēja, ir nepieciešams izveidota gaisa necaurlaidīgas konstrukcijas un labi funkcionējošu ventilāciju. Gaisa apmaiņai ir jābūt pietiekošai, lai iekštelpu gaisa kvalitāte būtu laba, un mitrums un gaisa piesārņojums varētu aizvietoties ar tīru gaisu. Lai nodrošinātu labu iekštelpu gaisa kvalitāti, gaisam ir jāapmainās vidēji vienu reizi divu stundu laikā, un zināmos apstākļos gaisa maiņa ir jāuzlabo. Un otrādi, ja ēkā neviens neatrodas, tad ventilācija var būt ievērojami mazāka, taču tai ir jādarbojas pastāvīgi.

Gaisa maiņa vienu reizi divu stundu laikā nozīmē to, ka ēkā, kuras platība ir simts kvadrātmetru, ieplūdes gaisa daudzums ir apmēram 35 l/s. Ieplūdes gaisa daudzums vienai personai dzīvojamā ēkā ir vismaz 6 l/s (būvniecības kodeksa D2 daļa). Tie ir diezgan lieli daudzumi, tādēļ no energoefektivitātes nodrošināšanas viedokļa no ventilējamā gaisa ir jāsaglabā pēc iespējas vairāk siltuma. Viss šis siltums, kas no iekštelpām likvidētā gaisa netiek saglabāts, ir jākompensē ar apkures enerģijas palīdzību.

Energoefektīvā ēkā tiek izmantota piespiedu ventilācija. No gaisa, kas tiek izvadīts no iekštelpām, tiek saglabāta tik liela siltuma daļa, cik iespējams. Lai ventilācija darbotos pēc iespējas energoefektīvāk, ventilācijas kanālu siltuma zaudējumus cenšas samazināt ar izolācijas un blīvas konstrukcijas palīdzību – tieši tāpat kā energoefektīvas mājas konstrukcijas gadījumos. Kā ieteicamais izolācijas slāņa biezums aukstā telpā esošajam kanālam ir vismaz 100 mm. Izolāciju ir ieteicams izveidot no diviem slāņiem, ar vismaz 200 mm lielu savienojuma vietu pārklājumu. Siltumizolācijā (vismaz 200 mm no siltumizolācijas augšējās virsmas uz leju) ejošajiem kanāliem izolācijas slāņa biezumam ir jābūt vismaz 50 mm.

Apkures sistēmas siltuma zudumu samazināšana energoefektīvās ēkās ir ļoti svarīga, un, tās nozīme, salīdzinot ar parastu ēku, ir ievērojami lielāka. Lai samazinātu siltuma zudumus, apkures tīkla garumam ir jābūt optimālam, un tīkls ir kārtīgi jāizolē. Tas pats jādara arī ar siltā mājas ūdens cauruļvadiem. Pārāk liela siltuma slodze vasaras laikā iekštelpu gaisa siltuma slodzi var nepatīkami paaugstināt.