Ventilācija

Ar ventilācijas apsildei nepieciešamo  enerģiju tiek saprasta  iekštelpās ievadāmā ārējā gaisa iekšējās temperatūras sasildīšanai nepieciešamā siltumenerģija. Blīvas un labi izolētas konstrukcijas nodrošina energoefektīvu ventilācijas darbu.

Gaisa apmaiņai, atbilstoši piesārņojumam, kas rodas iekštelpās, ir jābūt pietiekošai. Ir svarīgi, lai pietiekošas ventilācijas nodrošināšanai iekštelpu gaiss apmainītos vismaz reizi divu stundu laikā. Tas ir diezgan liels gaisa daudzums, un tādēļ no izvadāmā gaisa ir jācenšas saglabāt pēc iespējas vairāk siltuma. Jeb, citiem vārdiem sakot, ventilācijas iekārta ir jāaprīko ar ļoti efektīvu siltuma saglabāšanas iekārtu.

No energoefektīvas lietošanas viedokļa ventilācijai ir jābūt regulējamai, lai tās jaudu pēc nepieciešamības varētu palielināt vai samazināt. Pietiekoša gaisa apmaiņa ir jānodrošina arī tajās telpās, kurās cilvēki nedzīvo. Ventilācijas uzlabošana ir nepieciešama, piemēram, ejot dušā, un ēdiena gatavošanas laikā, kā arī tad, ja telpā vienlaikus atrodas daudz cilvēku.

Ar siltuma slodzēm tiek saprasta siltuma enerģija, kas nonāk apkures sistēmā kādā citā veidā, nevis novadot ar regulēšanas iekārtām. Siltuma slodze ir atkarīga no telpā esošajiem cilvēkiem, telpu un mājas ūdens apkures sistēmas, apgaismojuma un elektroiekārtām, ēkas iekšā ienākošās siltuma enerģijas un pa logiem ēkā ieplūstošās saules siltuma enerģijas. Līdz ar to bezmaksas siltuma avotu ir diezgan daudz, un energoefektīva celtniecība ļauj tos visus arī izmantot.

Pateicoties efektīvai bezmaksas enerģijas izmantošanai, energoefektīvā ēkā apkures periodu var saīsināt, jo lielu daļa no apkures nepieciešamības sedz iepriekšminētās siltuma slodzes. Pašu apkures sistēmu rudenī var sākt izmantot vēlāk un pavasarī tās izmantošanu var beigt ātrāk.

Tā kā energoefektīvā ēkā apkures enerģijas nepieciešamība ir maza, tad tās ražošana ir iespējama ar daudziem apkures veidiem un sistēmām. Var teikt, ka energoefektīvā ēkā, salīdzinot ar parastu ēku, ir daudz lielākas izvēles iespējas. Papildus tradicionālajam apkures veidam pastāv dažādi varianti un tos var savstarpēji kombinēt. Tā kā apkures nepieciešamība ir maza, tad var labāk kā agrāk izmantot videi draudzīgas un nepiesārņojošas iespējas, un ar to palīdzību var segt lielu daļu no elektroenerģijas vajadzībām. Papildus telpu apkures sistēmai ir jādomā arī par siltā ūdens vajadzību apmierināšanu.

Izvēloties apkures sistēmu, no sākuma ar aprēķiniem ir jāpārbauda vai sistēma ir pietiekoši liela konkrētajām vajadzībām. Tā kā apkures nepieciešamība ir maza, ir iespējams ietaupīt uz apkures rēķina. Tomēr ir jāņem vērā, ka apkures sistēma ir jāizveido atbilstoši katrā rajonā valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Gaisu necaurlaidīgā ēkā ar efektīvu siltumizolāciju vasarā iekšējā temperatūra var pacelties ļoti augstu, ja logu plānošanai un to aizsardzībai no saules netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Pa logiem, kas ir vērsti uz dienvidu un rietumu pusi ēkā ienākošā siltuma enerģija tiek samazināta ar konstruktīvu risinājumu palīdzību, piemēram, izmantojot saulessargus, markīzes, aizkarus, piemērotus selektīvos stiklus un lielu tiešā saules gaismā esošu logu virsmu samazināšanu. Nakts caurvēja uzlabošana arī ir viens no līdzekļiem, kuru ir iespējams izmantot, lai izvairītos no temperatūras  paaugstināšanās vissiltākajos laikos.

Iekšējo siltuma slodžu samazināšana vasaras laikā arī ir svarīgs līdzeklis istabas temperatūras ietekmēšanai. Lai tiktu kontrolēta siltuma slodze, ir jāizvairās no nevajadzīgas apgaismojuma un elektrisko iekārtu izmantošanas. Lieka uzsilšana vispirms ir jāierobežo ar konstruktīvu risinājumu palīdzību, un tikai tad, ja nepieciešams, ir jāizmanto dzesēšanas enerģija. Daudzos gadījumos iekštelpu gaisa temperatūras novadīšanai ir nepieciešami labi plānoti konstruktīvie risinājumi, un tādā gadījumā dzesēšanas sistēma nav jāizmanto. Iekštelpu gaisa temperatūras paaugstināšanās energoefektīvā ēkā nav problēma, ja tai tiek pievērsta uzmanība jau projektēšanas fāzē.